polimes: Es ♥ Berlīni

Berlīne no Szczecinas ir tikai 150 km attālumā, kāpēc lai to neizbaudītu? ;)
Patiesībā, lai gan attālums ir apmēram trešadaļa no Rīgas līdz manai dzimtajai pilsētai Liepājai, šis attālums ir diezgan sarezģiti pārvarams. Viens variants ir tādi kā mikriņi (ar tādu arī ierados no Berlīnes lidostas), bet cena ir 20eiro vienā virzienā. Sarēķinot turp - atpakaļ - mjaaa..
Bet Berlīnieši ir izdomājuši labu veidu kā piesasitīt sev viesus - izveidojot "brīvdienu biļeti", kas darbojas piektdenās, sestdienas un svētdienās. Kopā jāsavācas 5 cilvēkiem un kopējā maksa ir 29Eiro (izdalot uz galviņām latos - 4,06Ls) - un tas lūk jau ir ļoti izdevīgi, jo ietver biļeti Szczecin - Berlin, gan Berlin - Szczecin un arī dāžus svarīgākos sabiedriskos transpotus pašā Berlīnē. Vienīais mīnuss šim pasākumam - biļete darbojas 24 stundas.

Un tā mēs salasījāmies diezgan daudzi gribētāji uz Berlīnes apskatīšanu - divreiz pa šiem 5 cilvēkiem. Mēs divas no Latvijas, meitenes no Čehijas, Slovākijas un Bulgārijas un poļu meitenes, kuras ir no citām Polijas pilsētām, bet arī dzīvo tajās " trakajās" kojās!

Rīts sākās agri, jo jau 5.45 bija jābūt vilciena stacijā. 2,5 stundas ceļā un izkāpjam Berlīnē. Brauciens ar metro.

Metro

Izkāpjam Alexandreplatz pie lielākā no iepirkšanās vietām Berlīne centrā. Un te manis gaida lielākais nepatīkamais pārsteigums visas dienas laikā - sestdienās un svētdienās Vācijā viss ir ciet. arī lielveikali. Biju to piemirsusi. Tātad iespēja tikt pie jauniem zābakiem atkal tiek atlikta uz nenosakāmu laiku, jo Szczecinas veikalos sortiments sastāv tikai no tradicionālajām tirgus precēm, kurs paņemot rokās jau izšķīst.

Tātad visa diena Berlīnē pastaigām pa šo brīnišķīgo pilsētu. Esmu šeit otru reizi dzīvē. Bet jau pēc pirmās reizes teicu "Es varētu šeit dzīvot!". Lai kā es dievinātu Spāniju un Itāliju, nespēju iedomājamies kādreiz tur dzīvojam. Bet Vācijā gan. Varbūt, ka vainīga mana pamatskolas un visusskolas vācu valodas stundas (vācu valoda skaitās mana pirmā valoda), jo mācoties šo valodu, mazliet iepazīsti arī domāšanu, kultūru.. Un tiešām Berlīne manī izraisa tik patīkamas sajūtas. Atkal mazliet skumji, ka tomēr mans Erasmus mani aizveda uz Poliju, nevis Vāciju..

Tatad vesela viena diena Berlīnē. Izlēmu, ka labākais veids, kā pavadī šo dienu gida pavadībā izstaigāt visas Berlīnes centra jaukās un interesantās vietas. Jau tad, kad biju pirmo reizi šeit izgāju šo bezmaksas ekskursiju (ja kādam interesē: http://www.newberlintours.com/daily-tours/new-berlin-free-tour.html). Tālāk, lai stāsta bildes!

Brokastis - kafija un 2 virtuļi


Televīzijas tornis. Ja nemaldos augstāks šajā kontinentā ir tikai Maskavā

Priecājos! :)

Kopš manas iepriekšējās reizes - uzradušies dikti daudz tūristu busiņi. 7dienas dienā lielākoties uz ielām redzami tikai šie transporta līdzekļi

Brandenburgas vārti

Četras meitenes kailas, peldēties brien..

Kādreizējā biblioteka, tagad universitāte. Kādreiz šīs ēkas priekšā viens no valdniekiem sadedzināja visas ne-vācu grāmatas.

Liepu aleja "Unter den Linden"

Berlīnes siena, kas norobežoja Austrumvāciju

Uz šādām mašīnām kādreiz rindā stāveja 15 gadus. tagad tas ir viens no Berlīnes simboliem.

Šijā laukumā Šillers sēž un vēl dažādas ticīgās celtnes

Vēl viens simbols - viņu luksaforu gaismas, kurās daži saskata ko nerātnu. Arī šis ir pārvērsts par simbolu. Un šajā veikalā var nopirk da-jeb-ko ar šiem simboliem!

Mūsu gids - puisis vārdā Zabi ir no UK, kas šeit pa dienām dara brīvprātīgo darbu vedot cilvēkus ekskursijās pa pilsētu, vakarā ir DJ Berlīnes nakstklubos

Vienkārši skaisi! :)

Es ♥ Berlīni

Ebreju piemiņas vietā - ļoti interesanta viet - liels laukums pilsētas kas sastāv no dažāda austuma granīta klučiem


Atradu Latviju

Nevarēju nepamanīt interesantu nekustamā īpašuma reklāmu - tāda kā piekabe, bet daudz gaumīgāka, nekā tās, kas braukā pa Latviju. Un sauklis: "Dolce Vita in Berlin Mitte" atmiņā paliekošs.

Kad ekskursija bija beigusies, pavisam nejauši uzgājām kādu muzeju. Tikai izstaigājot muzeju abas ar Ievu sapratām, ka laikam bija jāmaksā. Mēs vienkārši kā gājām pa vienām no durvīm iekšā tā sākām pētīt eksponātus, neko ļaunu nedomādamas. Laikam jau šeit no vāciešiem atškiramies ļoti! :)
Šādā muzejā biju pirmo reizi un man pat patika, neskatoties, ka tā bija tīra vēsture. Visādi plauktiņi un atvilknītes, kuras atverot ir dāžada informācija, dažādi to laiku priekšmeti, grāmatas, pat vecās burdas. T"apat tur bija dažādas inteaktīvās spēles, iespēja klausīties 90'to gadu radioreogrammu ierakstus un skatīties vecos TV raidījījumus par berlīnes mūra krišanu. Bija arī dažādas nopratinšanas telpas un armijas skaipji ar formām, to laiku ekskluzīvās mašīnas, kuras varēja arī iedarbināt. Principā, jebkas un to visu varēja aptaustīt un izmēģināt! Un nav brīnums, ka muzejs ir pilns ar pašiem vāciešiem, jo kāpēc neatsvaidzināt zināšanas par vēsturi, ja to var pasniegt aizraujošā veidā.

Īsta zaldāta istabiņa

Chau! :)

Hitlera galds

"Tēju?" Tradicionāls vāciešu dzīvoklis arī iekš muzeja

Kad biju jau pavisam sagurusi un nosalusi, bija laiks satikt pārējās meitenes un doties atpakaļ uz Šcecinu. Vēl tikai sekoja pats, pats labākais - Starbucks latte sēžot kafeinīciņā ar skatu uz Brandenburgas vārtiem!

Starbuks latte vērojot Brandenburgas vārtus! Dievinu! šo vietu! :)

Un tad atliek tikai laimīgs atpakaļceļš. Nezināmu apstākļu dēļ tika atcelts mūsu vilciens. Bet viss beidzās laiimīgi - tikām atpakaļ ar parsēšanos ar 2 diviem citiem vilcieniem.