/aap kaise ho/ - Kā Tev iet?

Izrādās Ščecinā ir bārs "Piwnica Kany", kurā katru trešdienu notiek "Language Tandem Meeting". Tā ir vieta, kur reizi nedēļā tikties tiem, kas ir ārzemnieki Ščecinā vai vietējie, kuri padzīvojuši ārzemēs. Tātad Latvijas, Bulgārijas un Čehijas meitenes devās pārbaudīt šo vietu un pasākumu. Sākums garlaicīgs, dabūjām vietu tikai pie durvīm, caurvējā. Kam kafija, kam alus! Pēc tam ieraudzījām vietu tālāk no durvīm un caurvēja. Uz jaunā galdiņa stāvēja norāde ar Francijas karogu. Izrādās pie kura galdiņa apsēdies tādā valodā vēlies šovakar runāt. Iepazināmies arī šī pasākuma organizatoriem, diviem indiešiem, kas Ščecinā iziet ārsta praksi un vēl dažiem vietējiem. Lūk ko iemācījos indiešu valodā:
/aap kaise ho/ - Kā Tev iet?
/mai achhi hu/ - Man iet ļoti labi (izmantojams siev.dz.)
Jautāju par punktiem uz pieres, vai tiešām indieši arī mūsdienās tādus izmanto. Izrādās jā - vīrietim šo zīmi uzzīmē tikai īpašos svētkos. Bet sievietes to lieto kā skaistuma apliecinājumu - dažādās krāsās pieskaņojot tērpam. Precētām sievietēm ieteicams izmantot sarkanas krāsas aplīti! Un ir brīvi pieejamas uzlīmes ar šiem aplīšiem dažādās krāsās. :)


Labi, laižu gulēt, jo tuvāko dienu plāns būs saspringts -  rīt pēcpusdienā būšu Oslo, savukārt sestdienas pēcpusdienā neticēsiet - Latvija! :) Ja gribat pajautāt klātienē "aap kaise ho"- gaidu zvanus nākamnedēļ! ;)

Pikniks

Ja jau pavasaris, tad jau pikniks. temperatūra ārā aiz loga pēdējās dienās svārstās starp 10 un 15 grādiem.
Jāatzīst, gan, ka sestdien kopš februāra, kad esmu šeit - bija kaut kas līdzīgs slapjam sniegam.
Bet svētdiena bija fantastiski saulaina un tāpēc kopā ar pērējiem Erasmusniekiem devāmies piknikā, kas pie viena arī bija atvadas no itāļiem, kam Erasmus periods ir beidzies. Dažas sporta aktivitātes un desiņu cepšana svaigā gaisā pie viena no pilsētas ezeriem ar nosaukumu Glebokie.

Vasarā šī ir maksas pludmale pie ezera

Glebokie ezers Ščečinas pilsētā

Itālis, kurš mēģina aizkurināt ugunskuru, atzinās, ka šādā veidā ar mežā atrastiem zariem to dara pirmo reizi. Tā arī izskatījās. Tā īsti viņam nekas nesanāca, līdz mēs ar Ievu piedāvājāmies parādīt kā jāaizkurina ugunskurs! :)

Desiņu cepšanas process

Desiņas drīz būs gatavas, visi laimīgi

Es un itāļi, kuru tikšanās vietā ieradās 40 minūtes vēlāk nekā bija norunāts

Kopbilde. Bildes pirmajās rindas viducī "trako koju" viena no adminstratorēm, kas arī bija aicināta piknikot

Wiosna (poļu val. - pavasaris)

Saulaini sveicini pirmajā pavasara dienā! :)

Ščecinu šodien saulīte iesildīja līdz pat +15 grādiem. Un tā kā poļu valodas nodarbības tika atceltas par godu pirmajai pavasara dienai, laiks kā radīts pastaigai. Lūk jums dažas bildes no pavasara Polijā!

Par poļu valodu (kura šodien nenotika tikai tāpēc, ka, lūk, esot pirmā pavasara diena). Patiesībā šī valoda nav nemaz tik sarežģīta - daži vārdi ir līdzīga krievu valodai. Vārdiem iztrūkst līdzskaņi. Pie gramatikas gan ķersimies tikai nākošajā reizē, bet īpaši uztraukumi par to nav. Pasniedzēja gan varēja būt labāka. Piemēram lekcijā mācāmies nosaukumus tādiem biroja priekšmetiem kā lampa fakss un sols. Vairāk gan noderētu tādi vārdi kā kartupeļi, maltās gaļas mērce un pankūkas manā izpratnē.
Vēl piemēram veids kā macāmies skaitļus ir tad kad viens tiek izsaukts pie tāfeles - kāds ko grupas kolēģiem pasaka vienādojumu un tam kas pie tāfeles jāatrisina. Savādas savādas tās mācību metodes..
Ieskatam skaitļi līdz deviņi: jeden(1); dwa(2); trzy(3); cztery(4); piec(5); szesc(6); siedem(7); osiem(8); dziewienc(9). Saprast var. Izrunāt apmēram. Uzrakstīt pēc dzirdes - neiespējami! :)

Vēl kas interesants - šādi poļi pielabo zīmes. Šāds zīmes labojums ar rozā uzlīmi šeit ir pilnīgi normāls un bieži sastopams. Latvijā jāsaka gan arī biežākais zīmes labojums ir uzmaucot miskastes maisu uz zīmes! Katrs kā māk, tā dara! :)

Mazliet ikdienišķības ceturtdienā

Skola nav, poļu valodas nodarbības arī ne. Ārā līst lietus, tā kā negribas slapjas kājas klāt manām iesnām, tad arī sporta kluba apmeklejumu atlieku. Diena kā rādīta tādai slinkošanai par ko mani bankas kolēģi noteikti varētu apskaust - izguļoties līdz pusdienlaikam un darot NEKO! :)

Dziļā pēcpusdienā izdomāju, ka trakoti gribas ceptus kartupeļus. Kartupeļi kā reiz iepriekšējā vakarā bija iegādāti. Ērti iekārtojusies virtuvē (virtuve viena uz visu stāvu), kopā ar "Managing Small Business" materiāliem, pieskatu savus kartupeļus uz elektriskās plīts. Dzirdu kā man tuvojas saguruši sieviešu augstpapēžu kurpju skaņa. Durvīs parādās satraucies tantuks ap gadiem 65 un sāk kaut ko vervelēt poļu valodā. Pēc viņas izskata un izturēšanās saprotu, ka viņa varētu būt viena no koju iemītnieku pieskatītājām. Viņas laikam sauca par komendantēm, bet tā kā kojās dzīvoju pirmo un, cerams, ari pēdējo reizi savā mūžā, tāpēc piedodiet par terminaloģiju. Dikti kaut ko man stāsta, rādot uz kameru virtuves griestu stūrī, ugunsdrošības ierīci, logu un manu pannu, kur cepas kartupeļi. Nu cepas kartupeļi pie aizvērta loga, lai man nebūtu jāsēž caurvējā. No viņas teiktā saprotu tikai vienu vārdu kā "nerazumeješ", kas attiecas uz mani. Tad tantuks pieskrien pie loga, piecas reizes parāda man kā to atvērt visos iespējamos režīmos (arī ieliekot sāls paciņu loga ailē). Saku viņai "dobrze, dobrze" (tulk. labi, labi), bet tantuks prom neiet un atkārto tikai "ti nerazumeješ", tad viņa man rāda, ka kartupeļi esot jāmaisa un taisās klāt maniem kartupeļiem. Savu karoti ar ko samaisīt kartupeļus paķēru pirmā, tad nu viņa turpinot kaut ko vervelēt poliski aizvilkās ar saviem skaļajām augstpapēžu kurpēm prom. Nu re, ja kāds no jums arī nezin, ka loga atvēršanai ir 4režīmi (pēdējais ar sāls paciņu) un ka kartupeļi jāmaisa tik cītīgi, lai garaiņu neveidotos, tad varu palūgt trako poļu tantiņu, lai pastāsta! :)

Dienas nekā nedarīšanas idilli pārtrauca ielūgums uz viena no grieķu erasmusnieka dzimšanas dienas pārsteiguma ballīti citās kojās. Starpcitu, lai arī šeit Polijā viss lielākoties ir lētāks, normāla paskata kūkas cena Ls7, tāpēc izvēlējāmies studentam draudzīgāku cenu -nopirkām saldējumu un šampanieti. samaksājot  Ls 2,50 par abiem! Mani jau tomēr mazliet uzjautrina šī studentu dzīve - tiešām nejūtos neko zaudējusi, ka man tāda LV nav bijusi! Pa kluso ielavīties kojās garām kārtējai komendantei, virtuve, kurā ar skoču pielīmēti 5 baloni pie griestiem, kāds bija sarūpējis pāsgatavotu kūku, uz galda tiek nolikts pusizdzets vīns un 15 cilvēkiem. Tiek atsaukts jubilārs, kam protams liels pārsteigums. Pāris apsveikuma vārdi - draudzīgi sadalīts mūsu atnestais šampis un esošā puspudele vīna, dzimšanas dienas apsveikuma dziesmas dažādās valodās. Vietējie jociņi.. atteikums no manas puses kārtējo vakaru pavadīt kādā no klubiņiem. Mājupceļs ar tramvaju par kura maršrutu nebiju pārliecināta. bet viss beidzās laimīgi.

Tā kā gardāko Kebabu pirms kādiem 5 gadiem ēdu tieši Polijā, Krakovā, tad cerība, ka tas būs tikpat gards uz katra otrā stūra esošajā ēstuvē, nepiepildījās - dikti dīvaina gaļa un garša arī vairs ne tāda. Ahhh..Atkal vilšanās, bet kad būšu Krakovā, tur gan noteikti vēlreiz būs jāizmēģina.

Vispār šodien ir ļoti jauka diena, jo nebeidzu priecāties par kādas mazas dvēselītes ierašanos šajā plašajā pasaulē! :))

Pēdējās dienās tāds savāds noskaņojums tāds saldsērīgs. Tās nav tādas izteiktas skumjas, tikai  pārdomas par dzīvi.. Laikam lietus vainīgs, jo nevaru doties savās divstundīgajās pastaigās paklīst pa šo samērā neinteresanto pilsētu. Jā, arī tādām aktivitātēm es šeit varu atrast laiku un interesi.

Dziesmas noskaņai, kas veldzē dvēs'li pēdējās dienas, varbūt ne tik ļoti analizējot dziesmas vārdus, bet to sajūtu, ko dziesma atstāj..

Vispār laikam sāk pietrūkst normālas mūzikas Liepājas gaumē, jo visi piespiedu kārtas klubu hīti un dažas īpašās Ellas(!!!) dziesmas mani drīz vien nobeigs.

P.S. Šodien nopirku biļetes uz LV. Jo aprīļa sākumā LV jānokārto pāris birokrātiski jautājumi. Savu ceļojumu LV apvienošu ar vēl nelielu pasaules daļiņas iepazīšanu - lidošu caur Oslo, tur pavadot divas dienas. Oslo Erasmusu izdzīvo viena ļoti feina un enerģiska meitene. Noteikti varēsiet apskatīt šo Norvēģijas pilsētu ar manām acīm pēc nepilna mēneša! Starpcitu, biļete no Berlīnes uz Oslo un no Oslo uz Rīgu - katra Ls 8! Patīkama cena! :)

Bet nu gan saldus sapņus un 

do widzenia! :)

Kolobrzek - Polijas Jūrmala

Marta pirmajās brīvdienās notika ilgi plānotais Integration Trip uz kuru ielūgumu biju saņēmusi janvāra pirmajās dienās! Pasākums bija ieplānots V.I.P stilā (par pietiekami lielām naudiņām) vienā no krutākajām Polijas kūrortpilsētām - Kolobrzek uz divām naktīm. Pilsēta vasarā tiešām varātu būt diezgan skaista, jauks parciņš un veloceliņš dažus metrus no jūras, daudz un dažādas viesnīcas, kas spēj uzņemt lielu skaitu viesus.

Vilciena sacijā (Lai parādītos vajadzīgais burts, krīt visi alabēta burti uz tādām kārtītēm. Skaļi un smieklīgi, kā PSRS)

Skats no viesnīcas loga

Ierašanās Kolobrek vien bija vesels piedzīvojums (pēc 2,5h vilcienā, kur daļu laiku nācās stāvēt kājās), ieradāmies stacijā, kur galvenais organizators atzina, ka šajā pilsētā ir pirmo reizi un nav ne jausmas uz kuru pusi jāiet, lai nokļūtu vajadzigajā adresē. Atgādināšu, ka atrodamies pie jūras, aukstums un vējš krietni lielāks, nekā Šcečinā, paņēnām taksi (organizatori nosauca adresi - taksists mūs aizved uz kkādu viesnīcu un izsēdina). Saprotu, ka vieta nav īstā, sazvanu meiteni, kas aizbrauca ar citu taksi, viņa nosauc adresi (protams, Poļu ielu nosaukumi man joprojām izklausās tikai un vienīgi kā Šžčrtškč). Sākam iet uz pareizās viesnīcas pusi, bet kad esam nogājuši kādu pusceļu ar kaucošām riepām piebrauc "mūsu taksists" izlec ārā, briesmīgi atvainodamies stāsta, ka sajaucis adreses, jo iepriekšējos klientus vedis uz to viesnīcu. Kad beidzot esam nogādāti škietami pareizā vietā, taksists nekautrēdamies paziņo, ka mums jamaksā arī par šo otru braucienu pilna cena. Kad sākām iebilst, ka pusceļu tāpat nogājām ar kājām un ka tā ir viņa kļūda, neliekas ne zinis. Tā kā vienam no maniem līdzbraucējiem čemodāns bija bagažniekā, viņš uzreiz samaksāja, baidīdamies pazaudēt savu bagātību. Beigās vēl promejot dzirdēju taksistu mūs nosaucam par "Russian", acīmredzot dēļ tā, ka strīdējamies par netaisno samaksas pieprasījumu! Labs pirmais iespaids par pilsēu un V.I.P. ballīti.

Gulējām viesnīcā, kurai bija pabeigta tikai daļa (ok, numurini bija jauki un vasarā, kad celtniecība būs pabeigta šeit noteikti būs skaisti, jo no balkona ir redzama jūra). Divas meitenes gulējām divguļamajā gultā un otras divas uz viesistabas izvelkamā dīvāna. Baroja mūs kā ēdnīcā apmēram 15 minūšu gājienā no viesnīcas. Mūsu cenā bija iekļauts ari kluba apmeklējums, kas vēlāk izrādījās obligāts (jo organizatori esot iemaksājuši drosības naudu un ja kāds neaizies, tad būs jāmaksā), turklāt plkst 21.00 bija jābut jau klubā, zinot, ka Polijā nevien ballīte nesākas ātrāk kā pusnaktī. Ballītes notika 5 zvaigžņu viesnīcu telpās, kopā ar viesnīcas iedzīvotājiem. Pirmajā vakarā viesnīcas viesi bija krietni gados vecāki ļautiņi. Otrā vakarā vismaz publika bija jaunāka un mūzika labāka.

Otrajā dienā, stindzinošos laikapstākļos devāmies apskatīt pilsētu. Un, lai gan mani tiešām sajūsmināja iespēja redzēt Baltijas jūru (manu mīļo jūru!), bet lielākas ovācijas izpelnījās karsta šokolāde ar putukrējumu kafeinīciņā pašā jūras krastā.

Ledus laikmets

Kaijas, kas maskējās

Citi Ziemeļpola iemītnieki

Mols, līdzīgi kā Palangā

"Ātri vienu bildi un skrienam aizvējā!"

Poļi jau cītīgi gatavojas Lieldienām, piedāvājot koka olas

Burvīga īstā karstā šokolāde ar putukrējumu! Mmmmmm...

Skats pa logu tajā pašā kafeinīciņā uz Baltijas jūru

Kopējais vērtējums: protams galvenais mērķis iepazīties ar cietiem Erasmusniekiem tika realizēts, bet no organizācijas viedokļa.. mjaa.. vismaz nevajadzēja to nosaukt par V.I.P. ballīti. :)

Visi kopā

Es ♥ Berlīni

Berlīne no Szczecinas ir tikai 150 km attālumā, kāpēc lai to neizbaudītu? ;)
Patiesībā, lai gan attālums ir apmēram trešadaļa no Rīgas līdz manai dzimtajai pilsētai Liepājai, šis attālums ir diezgan sarezģiti pārvarams. Viens variants ir tādi kā mikriņi (ar tādu arī ierados no Berlīnes lidostas), bet cena ir 20eiro vienā virzienā. Sarēķinot turp - atpakaļ - mjaaa..
Bet Berlīnieši ir izdomājuši labu veidu kā piesasitīt sev viesus - izveidojot "brīvdienu biļeti", kas darbojas piektdenās, sestdienas un svētdienās. Kopā jāsavācas 5 cilvēkiem un kopējā maksa ir 29Eiro (izdalot uz galviņām latos - 4,06Ls) - un tas lūk jau ir ļoti izdevīgi, jo ietver biļeti Szczecin - Berlin, gan Berlin - Szczecin un arī dāžus svarīgākos sabiedriskos transpotus pašā Berlīnē. Vienīais mīnuss šim pasākumam - biļete darbojas 24 stundas.

Un tā mēs salasījāmies diezgan daudzi gribētāji uz Berlīnes apskatīšanu - divreiz pa šiem 5 cilvēkiem. Mēs divas no Latvijas, meitenes no Čehijas, Slovākijas un Bulgārijas un poļu meitenes, kuras ir no citām Polijas pilsētām, bet arī dzīvo tajās " trakajās" kojās!

Rīts sākās agri, jo jau 5.45 bija jābūt vilciena stacijā. 2,5 stundas ceļā un izkāpjam Berlīnē. Brauciens ar metro.

Metro

Izkāpjam Alexandreplatz pie lielākā no iepirkšanās vietām Berlīne centrā. Un te manis gaida lielākais nepatīkamais pārsteigums visas dienas laikā - sestdienās un svētdienās Vācijā viss ir ciet. arī lielveikali. Biju to piemirsusi. Tātad iespēja tikt pie jauniem zābakiem atkal tiek atlikta uz nenosakāmu laiku, jo Szczecinas veikalos sortiments sastāv tikai no tradicionālajām tirgus precēm, kurs paņemot rokās jau izšķīst.

Tātad visa diena Berlīnē pastaigām pa šo brīnišķīgo pilsētu. Esmu šeit otru reizi dzīvē. Bet jau pēc pirmās reizes teicu "Es varētu šeit dzīvot!". Lai kā es dievinātu Spāniju un Itāliju, nespēju iedomājamies kādreiz tur dzīvojam. Bet Vācijā gan. Varbūt, ka vainīga mana pamatskolas un visusskolas vācu valodas stundas (vācu valoda skaitās mana pirmā valoda), jo mācoties šo valodu, mazliet iepazīsti arī domāšanu, kultūru.. Un tiešām Berlīne manī izraisa tik patīkamas sajūtas. Atkal mazliet skumji, ka tomēr mans Erasmus mani aizveda uz Poliju, nevis Vāciju..


Tatad vesela viena diena Berlīnē. Izlēmu, ka labākais veids, kā pavadī šo dienu gida pavadībā izstaigāt visas Berlīnes centra jaukās un interesantās vietas. Jau tad, kad biju pirmo reizi šeit izgāju šo bezmaksas ekskursiju (ja kādam interesē: http://www.newberlintours.com/daily-tours/new-berlin-free-tour.html). Tālāk, lai stāsta bildes!

Brokastis - kafija un 2 virtuļi

Televīzijas tornis. Ja nemaldos augstāks šajā kontinentā ir tikai Maskavā 

Priecājos! :)

Kopš manas iepriekšējās reizes - uzradušies dikti daudz tūristu busiņi. 7dienas dienā lielākoties uz ielām redzami tikai šie transporta līdzekļi

Brandenburgas vārti

Četras meitenes kailas, peldēties brien..

Kādreizējā biblioteka, tagad universitāte. Kādreiz šīs ēkas priekšā viens no valdniekiem sadedzināja visas ne-vācu grāmatas.

Liepu aleja "Unter den Linden"

Berlīnes siena, kas norobežoja Austrumvāciju

Uz šādām mašīnām kādreiz rindā stāveja 15 gadus. tagad tas ir viens no Berlīnes simboliem.

Šijā laukumā Šillers sēž un vēl dažādas ticīgās celtnes

Vēl viens simbols - viņu luksaforu gaismas, kurās daži saskata ko nerātnu. Arī šis ir pārvērsts par simbolu. Un šajā veikalā var nopirk da-jeb-ko ar šiem simboliem!

Mūsu gids - puisis vārdā Zabi ir no UK, kas šeit pa dienām dara brīvprātīgo darbu vedot cilvēkus ekskursijās pa pilsētu, vakarā ir DJ Berlīnes nakstklubos

Vienkārši skaisi! :)

Es ♥ Berlīni

Ebreju piemiņas vietā - ļoti interesanta viet - liels laukums pilsētas kas sastāv no dažāda austuma granīta klučiem

Atradu Latviju

Nevarēju nepamanīt interesantu nekustamā īpašuma reklāmu - tāda kā piekabe, bet daudz gaumīgāka, nekā tās, kas braukā pa Latviju. Un sauklis: "Dolce Vita in Berlin Mitte" atmiņā paliekošs.

Kad ekskursija bija beigusies, pavisam nejauši uzgājām kādu muzeju. Tikai izstaigājot muzeju abas ar Ievu sapratām, ka laikam bija jāmaksā. Mēs vienkārši kā gājām pa vienām no durvīm iekšā tā sākām pētīt eksponātus, neko ļaunu nedomādamas. Laikam jau šeit no vāciešiem atškiramies ļoti! :)
Šādā muzejā biju pirmo reizi un man pat patika, neskatoties, ka tā bija tīra vēsture. Visādi plauktiņi un atvilknītes, kuras atverot ir dāžada informācija, dažādi to laiku priekšmeti, grāmatas, pat vecās burdas. T"apat tur bija dažādas inteaktīvās spēles, iespēja klausīties 90'to gadu radioreogrammu ierakstus un skatīties vecos TV raidījījumus par berlīnes mūra krišanu. Bija arī dažādas nopratinšanas telpas un armijas skaipji ar formām, to laiku ekskluzīvās mašīnas, kuras varēja arī iedarbināt. Principā, jebkas un to visu varēja aptaustīt un izmēģināt! Un nav brīnums, ka muzejs ir pilns ar pašiem vāciešiem, jo kāpēc neatsvaidzināt zināšanas par vēsturi, ja to var pasniegt aizraujošā veidā.

Īsta zaldāta istabiņa

Chau! :)

Hitlera galds

"Tēju?" Tradicionāls vāciešu dzīvoklis arī iekš muzeja

Kad biju jau pavisam sagurusi un nosalusi, bija laiks satikt pārējās meitenes un doties atpakaļ uz Šcecinu. Vēl tikai sekoja pats, pats labākais - Starbucks latte sēžot kafeinīciņā ar skatu uz Brandenburgas vārtiem!

Starbuks latte vērojot Brandenburgas vārtus! Dievinu! šo vietu! :)

Un tad atliek tikai laimīgs atpakaļceļš. Nezināmu apstākļu dēļ tika atcelts mūsu vilciens. Bet viss beidzās laiimīgi - tikām atpakaļ ar parsēšanos ar 2 diviem citiem vilcieniem.

Metro kā izstādes vieta

Gaidot metro

Trīsstāvīga vilcienu stacija 






Kojās tiku pēc plkst 22.00 - Pilīgi beigts, bet patiesi laimīgs! :)