Scubi-dubi-do un Pinokio

Otrā dienā pamodos ar auktumpumpu – šī briesmīgā lieta notiek ar mani pirmo reizi mūžā! Un vēl ir uzradies neliels klepus, bet nav nekas briesmīgs un es ceru, ka drīz tikšu vaļā no šiem traucēkļiem. Laikam jau pēdējo dienu stress darījis savu!

Diena iesākās ar dažādu dokumentu un formalitāšu sakārtošnu, kas šeit Polijā ir ļoti birokrātiska (līdzīgi kā Latvijā). Pēc tam tika iepirktas dažādas sadzīviskas lietas kā panna, tējkanna un šampūns. Ātrā drēbju veikalu apskate, bet jāsaka, ka cenas varbūt arī ir nedaudz zemākas, bet piedāvājums īsti nekāds. Pat mans mīļais H&M lika smagi vilties! :(

Bet ziniet, kas ir pats, pats sliktākais – pavisam netālu no kojām, blakus tuvākajam pārtikas veikalam ir lieliskais KFC uzkodu veikals. Man kā lielam gaļas mīlim – šīs pikantās vistiņas kraukšķīgajā garoziņā ir nāvējošas, jo tās ir tiiiiiiik gardas! Ja McDonaldam un pārējām uzkodu vietām varu paiet garām vienaldzīgi, tad ar šo būs problēmas! 

Kopā ar Ievu baudam mūsu pirmās kopīgās vakariņas iekš KFC

Lai gan sagurums ir liels, ir pirmais piektdienas vakars, kopš esmu Šcecinā un tas nozīmē, ka vajadzētu doties apskatīt kādu Šcecinas ballīti. Kopumā šajā pilsētā ir salīdzinoši daudz klubi un bāri (nemācēšu nosaukt precīzi, bet domāju kādi 15 noteikti). Mūsu poļu „buddys” – Oskar un Bartek ieteica apmeklēt Erasmus studentu vidū populāro klubu „Pinokio”. Sacīts – darīts! Tā kā nokavējām pēdējo autobusu, uz klubinu devāmies kājām – bet tas nebija tālu – kādu 20 minūšu gājienā. Klubiņš no ārpuses īpašu uzticību neieviesa, taču iekšpušē bija diezgan jauki. Nesen remontētas telpas, laba mūzika divās zālēs, vairākas atpūtas zonas. Šajā klubiņā nebija ieejas maksas, kā tās esot lielākājā daļā pārējo klubiņu. Vienīgi ir jāmaksā 1zlots (0,17Ls) garderobistam. Cilvēki, ļoti zolīdi stāv garā rindā, lai noliktu vai paņemtu savas drēbes. To pieskata apsargi – ja kāds mēģina aizlīst priekšā, apsargs nāk ar viņu „ parunāt”! J Diemžēl neriskēju to nofočēt, bet man likās diezgan amizanti tādi būdīgi džeki melnā formā ar uzrakstu uz muguras „Pinokio apsardze”

Pinokio

Lielāko daļu vakara pavadījam pirmā stāva zālē, jo šķita, ka tur ir labāka mūzika dejošanai. Stili un veidi bija dažādi, turklāt tie ik pa laiciņam mainījās. Bet tiešām uzjautrinoši bija tad, kad sāka skanēt poļu hip-hop mūzika. Mūsu „buddys” patiešām ļoti aktīvi dziedāja un dejoja līdzi. Smieklīgākais no piedziedājumiem vienai no šīm dziesmām – „Scubi – do; scubi, scubi-dubi-do” :)

Atradu to arī youtube (uzreiz var uzslēgt 1:46) http://www.youtube.com/watch?v=sWoTWA8JN8A

Pēdējā rindiņā redzams sveiciens

Publika klubiņā daudz un dažāda – sākot ar kārtīgiem studentiem no laukiem, gan „cacām”, kas salikušas kilogramu kosmētikas. Bet interesantākais, ka mazliet atšķiras dejošanas stils. Ja Latvija cilvēki klubiņā vairāk pamīņājas, tad šeit cilvēki dejo ar visu ķermeni un īpaši ar rokām. Īpaši puiši! Sevišķi izceļas puiši!  :)

No kreisās: Oscar, Ieva, Linda, Bartozs

Otrā stāva zālē uz sienām ir tādi kā lieli plazmas TV, kur vari aizsūtīt SMS un Tevis sūtītais teksts parādīsies uz šīs sienas tādā kā čatiņā. Oskars sagādāja pārsteigumu! Tas bija tiešām ļoti jauki.

Dzirdējām, ka klubiņā runā arī itāliski, visticamāk tie ir mūsu Erasmus biedri, bet vēl neesam iepazinušies. Nākamnedēļ sola, ka būšot integrācijas pusdienas, kur visi beidot tiksimies.

Ap diviem naktī sajutāmies sagurušas un Bartozs pavadībā devāmies mājās. Vēl jāpierod pie urlu veidīgajiem cilvēkiem ar kapucēm uz ielām. Pilsēta esot samērā droša, tomēr no šādiem cilvēkiem labāk pa gabalu.

Nelielai atkāpei -  runājot par likumu ievērošanu šajā pilsētā - tas ir nopietni. Ar viņiem jokot nedrīkstot. Un ar teikumu „Nie mowie po polsku”/Es nerunāju poliski/ līdzēts nebūs. Šeit ir stingri sodi par iešanu pāri ielai pie sarkanās gaismas – latviešu naudiņās tie ir Ls 40. Un viņi tiešām to uzmana.

Kamēr sēdējam ar Oskar viņa mašīnā, pienāca policista kungs un dikti nopietni kko aizrādīja. Lai gan Oscar mierināja mani, sakot, ka viss kārtībā, pēc tam viņš izstāstija, ka bijā nostājušies stāvvietā tādā vietā, kas paredzēta policijas transportam. Patiesībā varējām saņemt arī sodu. Bet tā kā Oskar ļoti atvainojās policistam un piedāvāja, ka viņš var sekundes laikā no šīs vietas aizbraukt, policists tikai pārbaudīja tehnisko pasi, apdrošināšanu un ID karti (Polijā visur tiek izmantota ID karte, kas ir kredītkartes lieluma personapliecinošs dokuments, kas jānēsā līdzi vienmēr un visur, jo policists var lūgt to uzrādīt jebkādā situācijā. Pase poļiem nepieciešama tikai un vienīgi, lai izbrauktu no Eiropas Savienības). Policistiem ir tādi kā POS (karšu lasīšanas) aparātiņi, kur viņi novelk šo ID un nolasa informāciju par cilvēku, pie viena parbaudot, vai šis cilvēks nav meklēsanā.

Un šeit bildes no sestdienas pastaigas

Skats pa virtuves logu

Skats pa virtuves logu

Skats pa istabas logu

Skats pa vannasistabas logu

"Māksla", kas ir visur..

Kaut kur.. :)

Gluži kā Venēcijā