piektdiena, 2011. gada 6. maijs

Prāga - 1000 torņu pilsēta

Izmantoju iespēju pa mazām naudiņām aizbraukt uz Prāgu. 9 stundas autobusā gan nebija tas vilinošākais laika pavadīšanas veids, bet izdevīgākais gan. Speciāli organizēts autobuss Ščečinas universitātes biedriem (9no tiem bijām erasmusnieki). Prāgā paredzētais laiks nepilnas trīs dienas un divas naktis.

Lai gan izbraucām 23.00 ar domu, ka nakti guļam autobusā un no rīta pamostamies Prāgā, no šī plāna nekas nesanāca, jo autobusa aizmugurē bija bariņš ar tipiskiem poļu dzērājiem (protams vodka) un sulīgiem "kurva" (lamuvārds) izteicieniem skaļā balsī. Lai arī lielākā daļa no Erasmusniekiem šajā naktī negulēja, vai gulēja maz, man prieks, ka neskatoties uz dažiem maziem pārpratumiem no mūsu pašu ersamusniekiem, kas uzvedās kā bērnudārzs, redžējām un izbaudījām maksimāli daudz Prāgas burvību. Starpcitu, lieliskas bezmaksas eksursijas ar modernu pieeju vēstures izklāstam sniedz šī brīvprātīgā organizācija un ne tikai Prāgā. Katru no dienām cēlāmies agri no rīta un līdz pat vēlam vakaram pavadījām atklājot pilsētu, tik aizrautīgi, ka nevienā no vakariem pat nepietika spēka vēl doties ballēties.

Ceru, ka kaut mazumiņu no tām sajūtām, kas radās man pēc Prāgas apmeklējuma spēsiet noķert ar dažu bilžu palīdzību:
Vecpilsētas centrālais laukums ir iecienītākā tūristu vieta, kur katru stundu no 9 rītā līdz 9 vakarā var vērot slavenā 15.gadsimta astronomiskā pulksteņa spēli. Leģenda vēsta, ka pulksteņa veidotāju Hanušu pēc padarītā darba pilsētas valdītāji padarījuši aklu, lai viņš nespētu atkārtot šo šedevru citām pilsētām. Pulksteņa spēles laikā, te tikai ar senlaiku tehnoloģiju palīdzību atveras lodziņi un parādās statujas, bet pēc tam torņa augšgalā puisis pūš taurē speciālu meldiņu.
Prāgas pils. Celta 8.gadsimtā un jau no tās pirmsākumiem ir kalpojusi kā valsts pārvaldītāju mītne.  Kopš 10.gs. Prāgas pilī ir arī Prāgas bīskapa rezidence. Šis pils komplekss, kas ir kalnā un tāpēc labi redzams, piešķir pilsētai īpašu burvību un skaistumu, īpaši naktī, jo tā ir lieliski apgaismota.


 
Brīnišķīga arhitektūra - lielas augstas mājas un katra no tām ir kā unikāls mākslas šedervs. Augšā pa labi redzamā ēka esot pasaules labākais Kubisma arhitektūras paraugs.
Kārļa tilts. Savieno Vecpilsētu un Mala Strana. Tilts slavens ar savām baroka skulptūrām, no kurām zināmākā ir Sv. Jana Nepomuka statuja – tradīcija vēsta, ka pieskaršanās tai nes laimi.



Kafkas statuja. Sajūsmina skats - zirga pajūgs, vecs autiņš uz pils fona.  Uzkāpjot Petršina kalnā var apskatīt pilsētas panorāmu no Eifeļa projektētā Petršina skatu torņa. Skats no iepriekš stāstīta astronomiskā pulksteņa uz pilsētas centrālo laukumu un suvenīru veikaliņiem. 
Panorāmas skats no Čeha Eifeļa torņa skatupunkta
Saulesbriļļu modeles, kuras šeit iepzoējot paspēja apdedzināt degunus saulē

Tā kā 1.Maijs Čehiem ir tāda kā mīlestības diena, tad pilsētas kalnā, kas vienlaikus ir arī parks, kur pasēdēt, vai papiknikot, notika vietējās televīzijas kampaņa par dažādiem pārīšiem. Šis viens no tiem... Un blakus redzams tāda kā piemineklis padomju laikiem, kurā redzams kā šie laiki iznīcina cilvēka personību.


 





Viens no tradicionālajiem Šveika krodziņiem, ar pašu Šveiku ieprostotu pagrabā. Parastās pusdienas - sviestmaizes, kas no rīta nospertas virtuvē un sagatavotas līdzņemšanai. Glaunās pusdienas ar gulašu kartupeļiem un, protams maizes knēdeļiem (šie knēdeļi ir arī no kartupeļiem un garšo gandrīz tāpat kā maize, bet Čehijā tie ir ļoti populāri).
Tāpat arī čehi iecienījuši kārtīgu cūkkgaļu. Vesels ruksis grillējas centrālā laukumā un ir iespējams iegūt tik lielu cūkas gabalu, cik vēlies! Un blakus arī kāds unikāls čehu brīnums - mīkla tiek uzlikta uz speciāla rullīša un tiek cepta virs oglēm, pēc tam apviļāta cukurā. Garšo apmēram tāpat kā bērnībā iecienītā bulciņa "Mēlīte".  

Alus, protams, ir atsevišķa tēma. Alus šķirnes ir dauddz un dažādas. Jāpiekrīt teicienam: "Prāgā nav grūti kļūt par dzērāju, jo krogu Prāgā ir vairāk nekā pārtikas veikalu". Vienā no krodziņiem "Prague beer Museum", kuru mums ieteica gids no bezmaksas tūres, bija īpašs piedāvājums - 10 dažādas alus šķirnes mazos tilpumos (0,2litri). Ar meiteni no Mongolijas, paņēmām vienu šādu komplektu un Ieva ar meiteni bo Bulgārijas paņēma otru komplektu. Nogaršojām un samainījāmies komplektiem. Garšas visdažādākās (pirms tam gan jāatzīst man alus likās alus un garšu īsti nespēju atšķirt), bet šeit gaisī tumši, stiprāki, mazāk stipri, ar dažādām speciālajām garšām kā pipari un kafija. Bet mans favorīts bija alus ar melleņu garšu.

Un kad alus izdzerts, tad viss rādās savādāk. Labi, labi, jokojas - šādus attēlus var iegūt arī spoguļu istabā, pa ceļam uz miniaturas Eifeļu torni.

 Atzīšos, mani šī pilsēta pārsteidza vislabākajā ziņā ar savu varenību, arhitektūru, dzīvības sajūtu uz katra stūra un, protams, lielajām tūristu masām. 

Ceru, kaut nedaudz sajutāt šīs skaistās pilsētas auru un mazliet arī garšu!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru