Ščecinā ir pilnīgi nejēdzīgi veidotas pārejas un luksafora darbība. Lai pārietu pāri ielai, kurai ir trīs joslas, luksafors dod laiku 7 sekundes (sarkanais signāls deg 80 sekundes) Tas kā reiz pietiek, lai manā tempā škērotu ielu. Nezinu kā to var izdarīt gados vecāki cilvēki, kas vairs nav tik ātri. Savukārt, lai pārietu tuvāko ielu pie mājas, jārēķinās ar trīs luksaforiem. Pirmais pārved pāri ielai un tramvaja sliedēm, otrs, pretējai braukšanas joslai un nonākot uz saliņas ir vēl viens luksafors, kurš pārved mazai ieliņai, kur iela un mašīnas ir ļoti pārskatāmas, tā kā pilnīgi pietiktu ar pāreju. Redzot, ka tikko beidzas zaļā gaisma, pārskrienu vēl pāri šai mazajai brauktuvei, jo mašīnas vēl stāv pie iepriekšējā luksafora. Pārējai ielas daļai tikusi pāri, godīgi ievērojot abus luksaforus, ielas otrā pusē ieraugu divus policistus, kas mani aicina pie sevis. Baaac!
Viņi, protams, sākumā grib pārbaudīt manus datus (Erasmusnieki jau brīdināja, ka tā kā man nav ID kartes, noteikti būtu jānesā līdzi pase). Bet tā kā šo dokumentu uzskatu par pārāk vērtīgu, lai pazaudētu vai kāds man to nozagtu, tomēr turu to kojās. Sākumā protams, viņi vervelē poliski, kad viņiem saku, ka poliski nerunāju, pārslēdzamies uz angļu valodu (man par patīkamu pārsteigumu viņi runāja tīri labi). Kamēr izstāstu, kas esmu un ko daru Ščečinā un ka man nav ID, tikai ISIC apliecība un ka ir pase, bet to līdzi neņemu. Tad viņi jautā, vai redzēju kāda gaisma dega pirmajā luksaforā. Sods par šādu pārkāpumu ir 100 zloti (18 Ls). Vārds pa vārdam un mana solīšanās, ka šī ir pimā un pēdējā reize, kad neievēroju luksafora gaismu un tiku palaista ar mutisku brīdinājumu (manus datus gan šie pierakatīja) un veiksmīgas dienas vēlējumu! :)
Vakarā kopā ar Tendem Meeting (cilvēki, kuri vai nu ir ārzemnieki un dzīvo Ščecinā, vai poļi, kas pabijuši kur citur, bet nu ir atpakaļ un izmanto iespēju parunāt ne savā valodā) dalībniekiem bijām sarunājuši doties uz šautuvi izmēģināt kā tas ir turēt rokās ieroci un izšaut. Process briesmīgi lēns, jo bijām kādi 25 cilvēki, bet pašā šautuvē iet iekšā 3 cilvēki, katram 25 mācību lodes un trīs veida ieroči (nejautājiet kādi, tik slima ar tiem neesmu). Pirmajā mērķī, visi caurumi bija mērķa apakšējā daļā, tikai 2 no tiem uz mērķa par kuru saņem punktus, nākāmā bija lielā pistole, kuras tēmeklī redzams sarkans lāzerpunkts. Šeit jau gāja labāk - 2 caurumi mērķī maksimālajā punktu kategorijā - 10. Trešā - atkal mazā, bet skaļāka pistole un čauliņas tā muļķīgi lido virsū pēc izšaušanas - trāpīju 8 no 10 lodēm mērķī.
Bija forši un esmu mazliet pārsteigta par sevi, ka tik labi veicās - abus savus šautuves biedrus saliku punktu ziņā! Nepatīk man ieroči un tās militārās lietas, bet šis ir interesants pasākums un jāizmēģina ikvienam. Īpaši sveicieni šobrīd Egijai, kurai noteiktimazliet siekaliņa! ;)
Un te dažas bildes, kas tapa vēl pirms reālās šaušanas:
Vienīgais mīnuss tur bija briesmīgi auksti un par karsta tēja nepalīdzēja. Šodien esmu slimiņš un pavadu savā slimnīcas istabā ar baltajām sienām!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru