Pārdomas

Sākusies mana pēdējā nedēļa Ščečinā!

Gribat zināt sajūtas - priecājos, ka braukšu MĀJĀS un tomēr zinu, ka šī pilsēta un šis laiks manās atmiņās un sirdī aizņems kādu noteiktu vietu uz visu mūžu.

Man patīk tā sajūta šeit, ka katru dienu varu ieraudzīt, atklāt un iemācīties ko jaunu. Kaut tik vienkārši - tajā brīdī, kad aizveru kopmītņu istabiņas durvis un izeju uz ielas, mans piedzīvojums var sākties - ikdienu, dodoties savās gaitās ieraugu ko intereses cienīgu, vienalga, vai tās ir ēkas un arhitektūra, dārzeņu un augļu kioski uz katra stūra vai savādi cilvēki, kas ģērbjas, izturas vai runā savādi. Katru dienu es atklāju no šīs pilsētas par kripatiņu vairāk - varu saprast par vienu vārdu vairāk kādā reklāmas izkārtnē, vai apzināties, ka noajušu kur varu nokļūt ar konkrēto tramvaju. Līdzīgas sajūtas bija, kad sāku dzīvot Rīgā (protams toreiz bez valodas barjerām, bet tomēr - viss, kas vienkārši pastāvēja man apkārt bija īsts piedzīvojums). Tas bija tik lieliski!
Bet ... "krīti, kamēr Tu vēl spīdi", jeb citiem vārdiem - ir labi doties prom, kad viss ir vislabākajā kārtībā - ar labākajām atmiņām un patīkamākajām sajūtām. Kad kaut kas beidzas, ir laiks sākt ko jaunu.


Un es patiešām 100% esmu gatava atgriezties Latvijā, savās mājās, pie saviem cilvēkiem. Es ar nepacietību gaidu, kad varēšu sākt darboties savā jaunajā jomā - jauna pieredze, jauni cilvēki, jaunas zināšanas - mans jaunais piedzīvojums. Man patiešām ir sajūta, ka man patiks viss ko piedzīvošu tuvākajā laikā. :)

Ko es ieguvu apgriežot savu dzīvi pa 180 grādiem un atbraucot savā Erasmusā ir grūti izstāstīt vārdiem - tas ir neizsakāmi daudz.
Angļu valodas zināšanu līmeni, protams varēju uzlabot vairāk, jo dzīvoju kopā ar otru latviešu meiteni citās kojās no pārējiem Erasmusnikiem, tātad ikdienas komunikācija vairāk vai mazāk tikai latviešu valodā. Zināšanas mācību laikā - tās arī - nevaru teikt, ka bija viegli vai grūti - bija jāiespringst atsevišķos brīžos, bet nekas nav neizdarāms. Komunikācija - savādi, cik daudz dažādu raksturu cilvēki sastapti - atšķirīgi uzskati kultūras, audzināšanas, dzīves pieredzes ziņā. Mācījos komunicēt ar cilvēkiem, vienkārši tāpat, jo lai cik muļķīgi tas neizklausītos, biju pazaudējusi interesi par tiem. Man beidzot bija laiks sev - daudz veselīgākam dzīvesveidam kā Latvijā. Un pats galvenais tās ir sajūtas - atgūts miers un apziņa, ka viss, ko esmu ar savu dzīvi darījusi ir bijis pilnīgi pareizi. Un lielākā vērtība manā dzīvē esmu es pati.

Slavenās jūras trīsvienības pilsētas

Gdanska, Gdiņa un Sopota - šīs trīs pilsētas tiek uzskatītas par skaistākajām Polijas jūras pilsētām. Pabiju tajās jau pāris nedēļas atpakaļ, bet ar visu eksāmenu trakumu, nebija laika pastāstīt, parādīt, bet tagad gan! :)

Gdaņskas centrālā vilciena stacija - krāšņi, ne? Mazliet no vēstures: Polijas ostas pilsēta Gdaņsku – bijušā Danciga. Reti kura vieta pasaulē ir tā vēstures vēju plosīta kā Gdaņska. Pareizāk būtu teikt – viss Baltijas krasts no Rucavas līdz Gdaņskai 20. gadsimta Eiropas vēsturē, iespējams, piedzīvojis vislielākās robežu pārvērtības. 1918. gadā, sabrūkot Krievijas impērijai, Latvija patiešām robežojās ar Vāciju. Tas bija laiks, kad Vācijai vēl piederēja Mēmeles jeb Klaipēdas apgabals, bet Latvija kā Kurzemes guberņas pārmantotāja bija dabūjusi Palangu. Tikai 1921. gadā starptautiska šķīrējtiesa Palangu piešķir Lietuvai, par ko Latvija kā kompensāciju pretī saņem Aknīstes un Budbergas pagastus.

Vecpilsētas galvenajā ielā -  Dlugi Targ. Šodienas Gdaņska ir viens no bagātākajiem Polijas novadiem. Un to pēc manas Ščečinas var tiešām sajust. Pilsēta ir sakoptāka (šajā jautājumā protams lielas investīcijas ienes tūrisms - īpaši no tiem pašiem vāčiešiem).

Visas mājas skaistajā vecpilsētā ir neīstas – kā dekorācijas teātrī. Tās uzbūvētas pilnīgi no jauna, uz karā sagrautās vācu Dancigas gruvešiem ir uzcelta poļu Gdaņska. Vēl vairāk – pati modernā Polijas valsts pa daļai ir celta uz “Lielvācijas reiha” drupām. Savukārt kapitālisma uzvaru simbolizējošais Makdonalds ir celts uz sociālisma drupām – tieši Gdaņskā 1980. gadā radās ''Solidaritātes'' kustība, kas radīja pirmās plaisas šķietami tik nesatricināmajā Padomijas impērijā.

Dancigas atgūšana bija viena no svarīgākajām Hitlera ārpolitikas prioritātēm, Vācijas prestiža un goda jautājums. Dancigas centrā, pārsimts metru no ostmalas, ar vāciešu uzbrukumu poļu pasta ēkai sākās 2. pasaules karš – par signālu tam kalpoja Dancigas ostā noenkurotā vācu karakuģa “Šlēsviga-Holšteina” lielgabala šāviens.

Mazliet atpūta un deguna piededzināšana saulītē Gdaņskas pašā sirdī!: )

Un iesaistīšanās kādās sociālās aktivitātēs. Esmu mākonītis un ausīs skan iedvesmojošs stāsts, ka tikai ir jānotic sev un viss ir iespējams! :)

Sopota - Poļu Jūrmala. Šeit daudzi un dažādi pludmales festivāli un koncerti. Šis mols ir Eiropas garākais - un diemžēl arī šķiet vienīgais par kuru pastaigātgribētājiem ir jāmaksā naudiņa. Arī poļi māk pelnīt! :)

Pusstundiņa saulītē. Ah, kā man pietrūkst pludmales! Pačukstēšu jums noslēpumu - abas čehu meitenes, pirmo reizi bija pladmalē, pirmoreiz ar plkām pēdām staigāja pa plaudmales smiltīm un pirmoreiz mūžā iebrida jūrā! Liepājnieku prātam tas nav aptverams, vai ne? :)

Dibinoties Polijas valstij, ar Versaļas konferences lēmumu no Vācijas tiek izgriezta vesela šķēle – tā saucamais Gdaņskas jeb poļu koridors. Polija sev dabū pieeju Baltijas jūrai – Gotenhāfenas ostu – šodienas Gdiņu. Arī Dancigas apgabalu atdala no Vācijas, izveidojot Dancigas brīvpilsētu. Patiesībā tā ir prāva teritorija Latvijas rajona lielumā, kurā ietilpst pati Danciga, kūrortpilsēta Sopota un lauku zemes. Pilsētai ir sava valdība, savas pastmarkas un pat sava nauda – Dancigas guldeņi. Starptautiskie līgumi atļauj Polijai uzturēt pilsētā savu no vietējo vāciešu varas neatkarīgu pasta kantori. Tiesa, poļu Dancigā gan tolaik bija tikai 12% no visiem iedzīvotājiem.

Mazliet sagurums pēc piepildītas dienas un trīs pilsētu apskates

Malborkas pils. Šis ir pasaulē lielākais sarkano ķieģeļu cietoksnis! 15.gadsimtā pats cietoksnis bija vesela pilsēta – lielā un labi organizētā Teitoņu Ordeņa valsts galvaspilsēta. Tagad pilī atrodas muzejs, kura ekspozīcijās ir apskatāma pils vēsture. Apskatāmā platība milzīga - tūre paredzēta uz 4h, es izgāju nepilnās divās un jau bijām sagurusi. Bet pils apmēri protams iespaidīgi.

Nejauši uzgāju kādu lielisku vēsturiski modernu un gaumīgu aprakstu par šīm pilsētām, kas acīmredzot tapis pāris gadus atpakaļ, jo pieminētas bendzīna cenas par kurām šobrīd varam tikai sapņot. Burvīga nedēļas nogale, lieliska kompānija un "mana" jūra. Savādi, bet man pabūšana pie jūras un saules staru uzņemsana ir fiziski un organiski nepieciešama kā vitamīni.

 

 

Demokrātija

Politikas intrigas un valstvīru glupums nav tikai problēma Latvijā. Spāņiem šobrīd tas ir īpaši sasāpējis jautājums, kas aktuāls ir visā pasaulē. Tāpēc arī mēs, spāņu ierosināti, veidojām savu demokrātijas akciju, - ar ticību nākotnei par to, ka ikkatrs no mums var mainīt pasauli uz labāku:

 

Session is over

Visi eksāmeni godam nolikti. Rezultāts labs - un tikai viena negulēta nakts. :)