otrdiena, 2011. gada 26. aprīlis

Lieldienu brīvdienas

Mjā, svētku sajūta esot citā valstī nerodas. Nav ne mīļie cilvēki blakus, ne savas mājas. Tāpēc vienkārši baudīju jauku laiciņu! Ceru, ka jūs gan esat kārtīgi izcīnījušies krāsainu olu kaujās un saēdušies olas (protams, ar sāli) un kārtīgi izšūpojušies.

Lūk jums mazliet manas saules bildēs:
Dikti patīk šitā bilde - tāds saulains pavasaris
Un tulpes..
Saldējums ar Buble Gum garšu! :)
Skats uz lielāko pilsētas parku City Hall. Šeit cilvēki izklāj savus deķīšus un sauļojas...

Atpūta uz deķīša tajā pašā parkā
Nākamā dienā braucām uz pilsētu pie jūras ar domu sauļoties. Bija tik nežēlīgi auksts, ka ne tikai izvilku no somas džemperi "ja nu kas" gadījumam un visu dienu staigāju ietinusies dvielī. Pludmalē nebija iespēja uzturēties vairāk par 10 minūtēm.
Pilsēta pie jūras ar neizrunājamu nosaukumu
Maza atblāzma no jomas ielas Jūrmalā
Šis bija vienīgais veids kā sauļoties šajā dienā
Mols un ļoti, ļoti auksti..
Mola finišs un daudz bezpajumptnieki

Pusdienas. Garda vafele ar putukrējumu
Tāda kā zvaigžņu aleja ar Polijā popolāru cilvēku roku nospiedumiem.
Interpretācija par šūpošanos Lieldienās. Šī tradīcija gan ir tikai LV. Bet meitenes labprāt izmēģināja un tagad uz manu atbildību ir knauši sajā vasārā! :)
Braucam mājās. Atpakaļ uz Ščečinu SILUMAAAAA :)
Par Lieldienām Ščečinā - cilvēki uz ielām maz, liela daļa protams iet uz baznīcu. Tur nes svētīt ēdnienu un ūdeni. Nekādi gadatirgi un kultūras pasākumi nenotiek. Viss ir klusu un mierīgi.
Bet kas ir pats interesantākais - poļiem ir Slapjā pimdiena ar orģinālo nosaukumu "Smigus-Dyngus". Šajā dienā ir atļauts un pat vēlams apliet nepazīstamos ar ūdeni tādējādi izrādot savu patikšanu. Šī ļoti populārā tradīcija veltīta neprecātājiem puišiem un meitenēm. Puiši lej ūdeni tām meitenēm, kuras patīk un meitenēm par to jāsaka "Paldies" un jādod pretī izkrāsota ola. Jo vairāk ūdens, jo lielāka patikšana pret meiteni!
Es gan no kojām šajā dienā neizgāju - drošības apsvērumu dēļ. 

Dzīvē tas tiešām izskatās šādi:

ceturtdiena, 2011. gada 21. aprīlis

Atpakaļ nākotnē jeb Szczecin Part II

Kā jau rakstiju iepriekš - Ščečina mani sagaidīja ar vienreizēji fantastiskiem laikapstākļiem - īsta vasara. Saule man dod enerģiju un labu garstāvokli.. 
Burvīgi smaržojošs pavasaris un cilvēki tiešām staigā kreklīņos ar īsām rokām
Otrdienas rītā biju skriet gar krastmalu. Patīkami, ka svaigs gaiss, bet grūti man ar to skriešanu (atcerējos pamatskolu, Raiņa parku un 1600m). Tāpēc jaunu iegādājos sporta abonamentu un esmu apņēmības pilna.
Šeit gar kuģīšiem es skrēju savu krosiņu
Šodien pēc sportiņa palutināju sevi ar gardu saldējumu un pusstundas pasēdēšanu saulītē. Jāsāk ķert pigmenti. Žēl vienīgi, ka jūra laikam 1,5 stundu brauciena attālumā.. Bet izskatās, ka brīvdienās sola tikpat burvīgu laiciņu - būs jāiemēģina kāda pludmale.

Ščečinā beidzot iestājies tūristu laiks (vismaz baznīcā). Beidzot bija iespējams tikt tuvējā baznīcā un apskatīt šo pilsētu no putna lidojuma. Tīri tā neko patiesībā - saule un apzaļumoti laukumi šo pilsētu dara tiešām pievilcīgu!



Pašā vidū tā zaļi orandžā ēka ir manas kojas. Saskaitiet 8.stāvu - tur es dzīvoju - kā reiz var redzēt manu vannasistabas logu



Un vēl šodien redzēju savu šī gada pirmo taureni - krāsainu! Tātad arī vasara būs jauka un piedzīvojumiem bagāta! :) Un man pat izdevās to iemūžināt savu laimes nesēju, kurš man nolidoja tieši gar degungalu!

Vēlot arī jums katram pa krāsainam taurenim un neizmirstamai vasarai, šovakar saku "Saldus sapņus"! 
- divi raksti vienā vakarā - daudz! :)

Varšava pēc neguletas nakts

Esmu atpakaļ Ščečinā.. Polija mani sagaidīja ar vienreizēju laiku. Gribas pat teikt vasaru, nevis pavasari. No rīta ap 8.00 ir ap +12, bet pusdienaslaikā saulīte iesilda līdz pat divdesmit grādiem.

Jāatzīst gan, ka brauciens ar autobusu no Rīgas līdz Ščečinai bija visai nogurdinošs. Šoreiz izmantoju http://www.luxexpress.eu/lang/lv - protams biļetes cena krietni patīkamāka nekā lidmašīnas, bet 24 stundas ceļā ir nāvējošas. Toties bija izdevība pavadīt 4 stundas Varšavā, kuru laikā izskrēju cauri Vecpilsētai  pa galveno ielu "Nowy Swiat" un tuvāko apkārtni un nobaudīju savu mīļo Starbuks kafiju.  

Kopējie iespaidi par Varšavu - krāsaini un augsti un stilīgi vārda tiešajā nozīmē. Šeit ir daudz krāsas gan vēsturiskajā arhitektūrā, gan reklāmas iespaidā. Daudz augstas mājas un debesskrāpji pašā pilsētas centrā. Pilsēta ir liela un pat nedaudz nogurdinoša ar savu milzīgumu. Bet protams tā ir metrapole - var vienkārši sēdēt un vērot cilvēkus - skaisti, stilīgi un dažkārt savdabīgi. Manā Sčecinā mode ir viss, kas ir ērts - meitnes austpapēžu kupēs drīzāk ir retums! :))
Pilsētas centrā liela palma. Jā tieši tā īsta palma!

Vecpilsēta ar miskastnieku, kurš sevi dēvē par TRANSFORMERI! :)
Pils, kurā dzīvo prezidents
Varšavas centra makets
Poļiem esot dziesma par Varšavā dzīvojošajiem vīzdeguņiem.. Līdzīgi kā Latvijā par rīdziniekiem vīpsnā. Un tāpēc esot nenormāli stilīgi, ja Tu ar starbucks kafiju esi nofočējies uz Varšavas galvenās ielas. tad nu es arī! :)
Galvenā iela Nowy Swiat

Aptamborēts velosipēds un mans draugs - "Plušķis"
No pašas vecpilsētu paveras skats uz pilsētu un jauno sporta stadionu, kurš tapšanas stadijā par godu nākamā gada futbola čempionātam futbolā


Fonā padomju laika arhiterkūras piemineklis poļu izpildījumā
Nākotnes Varšava - kad tiks pabeigti iesāktie debeskrāpji.. Jāatzīst iespaidīgi!

Mocību turpinājums vilcienā no Varšavas uz Ščecinu

otrdiena, 2011. gada 19. aprīlis

Ciemos uz Oslo

Erasmus vieno cilvēkus! :) Domu apmaiņa par Erasmus dienām un nedienām un Sindija, kas savu Erasmus izbauda Norvēģijas galvaspilsētā Oslo - aicināja ciemos. Paldies, Sindij, vēlreiz par manis gādīgo uzņemšanu! :*
Biļetes ar Ryanair dikti lētas sanāca - no Berlīnes uz Oslo 31.martā - 8Ls (apmēram tikapat arī no Oslo uz Rīgu). Apbruņojusies ar veselu vistu un 1kg sieru devos ceļā.
Lidojums ātrs, bet mākonu dēļ diemžēl no lidmašīnas loga neko daudz neredzēju! Un kad nolaidos  tur mani gaidīja sniegs (tādu parādību nebiju redzējusi kopš 17.februāra, kad pametu LV). Ja neskaita to, ka mana rokas bagāžas soma izjuka visos iespējamos veidos, pārējais viss manī izraisīja sajūsmu. Starpcitu pirmais cilvēks ar ko runāju Oslo stacijā bija kāds polis, kurš arī šajā dienā bija atlidojis, tikai no Varšavas.

Tālāk ātrā pilsētas apskate un pārtikas iegāde imigrantu rajonā (jaaa, tiešām melno šajā rajonā ir katrs otrais). Pēc tam Sindijas jaukajos apartamentos (nju šitik glauns dzīvoklītis man pat Rīgā nav) tapa garneļu pica.
Nākamā dienā pilsētas apskate.
Pilsētas vidū ir liels tīģeris - tik jauks, ka gribējās to lielo kaķi ņemt līdzi!

Turpat arī Oslo galvenā un skaistākā iela – Karla Juhana iela, kur atrodas karaliskā pils, rātslaukums, doma baznīca un parlamenta ēka. 
Ielas galā mūs sagaida Sloteta - karaļa pils ar koptu parku un goda sardzi. Oslo iedzīvotāji bieži redzot savu karali pastaigājamies parkā. 
Vīgelanna parks- ir lielākais Oslo parks un viens no vispopulārākajiem tūrisma apskates objektiem Oslo. Parks nosaukts tēlnieka Gustava Vigelanna vārdā, kurš izveidojis 212 skulptūras, kas ataino cilvēku visās tā izpausmēs. Es jau teiktu ka diezgan nerātnās, jo viss parks tikai no plikajiem dažādās pozās..
Pārgurums.. Mazliet arī nosalums.. Pusdienās "sokolādes tāfelīte un kafija ar pienu, par kuru samaksāju pāri par Ls5. Tad aši atpakaļ uz Sindijas kojām. Vakariņas īstā latviešu stilā ar pārējiem kaimiņiem meiteni no Vacijas un puisi no Norvēģijas.
Un pēc tam ballīte. Diemžēl gan līdz vecpilsētas klubiņam netikām, bet arī medicīnas studentu ballīte ar 5 dziesmām, kas skanēja ar " atkārtošanas" funkciju bija gana labi.
Salds miegs un pacilatības sajūta par jauki pavadītu dienu!

Lai manas jaukais ceļojums nebeigtos pārāk vienkārši un jauki, Oslo satiksmes pārraudzītājiem labpatikās ar mani mazliet pajokot. Ja parasti metro nāk ik pēc trim minūtēm, tad tagad tas atnāca pēc 12 minutēm un lai gan autobusu stacijā biju precīzi laikā, autobuss bija aizbraucis minūti ātrāk. Diemžēl citas iespējas kā gaidīt nākamo (kas parasti ir ik pēc pusstundas, bet šoreiz pēc 1h un 20 min.) īsti nebija. Ja viss notiktu pēc plāna, tad man būtu 10 minūtes laika, lai izskrietu cauri lidostai līdz geita slēgšanai. 
Izstāsīju autobusa šoferim savu  bēdustāstu un lūdzu, lai cenšas braukt ātrāk. Solīja ka darīšos ko varēšot. Rezultāts pie lidostas piebraucu 10 min. PĒC geita slēgšanas. Sākumā domāju, ka vispār nekāpšu ārā un braukšu atpakaļ uz Oslo centu. Bet mēģināt jau protams var.. Un tā nepārspīlējot 3 minūtēs izskrēju cauri lidostai (Sindija pirms tam uzzīmēja aptuveno lidostas karti).. Neticami, bet mani ielaida! Turpināju skriet pie nākamās kontroles - arī ielaida! Tiešām neticami! kad attapos jau lidmašīnā, atminā atausa, ka uz ekrāna pie geita nebija rakstīt Rīga, bet kāda cita pilsēta. Sāku fantazēt uz kuru pilsētu vispār lidošu un ja nu stjuarte, kad kāpu lidmašīnā bija tik nevērīga.. Pārjautāju vācu kundzītei, kura sēdēja blakus, vai tiešām lidojam uz Rīgu..

Mākoņu dēļ arī Rīgu no putna lidojuma neredzēju, bet kad ieraudzīju savu mīļo saules akmeni (Cau, kolēģi!) ap sirdi palika mierīgi  esmu mājās. Mani sagaidīja trīs sarkanas rozes un mana vīrieša pagatavota burvīga sēņu biezzupa.. Nu kas, kas var būt labāks par šo! ;)